 - Ēka Lielā iela 19/21, celta no 1910.līdz 1912.gadam kā Talsu Sadraudzīgās biedrības nams, tagad Talsu tautas nams.
- V.Rodes dārzniecības, izveidota 19. gadsimtā, liecinieki Talsos – raženākā pilsētas ogu īve (Taxus baccata) un bumbieres ‘Talsu skaistule’ ciltsmāte.
- Heinca – Kupfera dzimtas kapi un kapliča (1801-1806), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Talsu Kristīgā skola (1995), rekonstruēta un renovēta, atrodas bijušās pareizticīgo baznīcas ēkās.
- Talsu Pareizticīgo baznīcas (1889 – 1972) vieta.
- Talsu novada administratīvais centrs – Kareivju iela 7 (1976).
- Krievragkalns – nosaukumu ieguvis no Austrumu pareizticīgo dievnama un draudzei piederošajām zemēm tā apkārtnē.
- Talsu baptistu baznīca (1936), Kr.Valdemāra iela 34.
- Talsu Septītās dienas adventistu baznīca (1999), Krievraga iela 3 – pirmais adventistu dievnams Latvijā, kas pēckara gados uzcelts no jauna.
- Komjauniešu parks – Krasta ielas nogāze gar Vilkmuižas ezeru 1950. gados tika izveidota par parku. Godinot bojā gājušos Talsu komjauniešus, parkā uzstādīts piemiņas akmens (1968, tēlnieks H.Sprincis).
- Vilkmuižas ezers – arheoloģisks piemineklis, seno kuršu ugunskapu atradumu vieta (11.-14.gs.)
- Vilkmuižas kalns – iespējama vārda izcelsme no lībiešu mitoloģijas tēla „vilkatis”.
- Talsu tirgus paviljons (1967).
- Dzirnavkalns – nosaukumu ieguvis no vējdzirnavām, kas darbojušās no 19. gadsimta vidum līdz 20.gadsimta sākumam.
- Baznīckalns – senču kulta vieta vēl pirms baznīcas uzcelšanas.
- Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca (1567) – senākā mūra celtne Talsos. Baznīcā no1802.līdz 1836.gadam kalpojis mācītājs Karls Ferdinands Amenda, dižā komponista Ludviga van Bēthovena draugs.
- Ēka ar vējrādi Lielā ielā 41 (1909), pirmās Talsu sievietes uzņēmējas A. Bekeres tirgotava.
- Akmens dārzs Ūdens un Kalēju ielas stūrī, Vectalsu dzīvojamie nami.
- Talsu pilskalns – seno lībiešu un kuršu apdzīvota vieta no 10.-14. gadsimtam.
- Talsu slimnīca (V.Ruģēna iela 7), dibināta 1894.gadā.
- Talsu Romas Katoļu baznīca (V.Ruģēna iela 6). 2005. gadā piebūvētajā zvanu tornī skan trīs zvani: Ticība, Cerība un Mīlestība.
- Talsu novada muzejs – Talsu novada vēstures, mākslas un dabas vērtību atspoguļotājs (Mīlenbaha iela 19). Bijusī Oktes barona G.Firksa pilsētas māja Villa Hochheim (no 1883.līdz 1920.g. agrārreformai).
- Tiguļkalns, to ietver Talsu dendroloģiskais parks, tā centrā atrodas ozolu stādījums apļa formā. Nosaukumu kalns ieguvis no „Tiguļu” mājām.
- Sauleskalns – tā pakājē atrodas brīvdabas estrāde (1960), arhitekts H.Pļavinskis.
- Talsu pilsētas ģerboņa stabs (1936) – viesmīlības un draudzības simbols.
- Piemiņas vieta – Soda priede – 1905.gada dumpīgo talsinieku piemiņas vieta.
- Piemineklis 1905.-1907.gada revolūcijas dalībniekiem Leču kalnā (1981; tēlniece O.Nigule).
- Piemineklis „Koklētājs” – veltīts Latvijas brīvības cīnītajiem (1996), tēlnieks K.Zemdega un V.Titāns.
- Pilsētas dārzs (ierīkots 19. /20. gs. mijā ar bagāto Talsu miesta iedzīvotāju atbalstu).
- Ķēniņkalns – teika vēstī par kuršu ķēniņu Lamekinu, kuram par godu ļaudis ar cepurēm sanesuši kalnu.
- Pilsētas kāpnes – savieno paugurus ar ielejām un apliecina, ka Talsi ir pakalnu pilsēta. To kopgarums sasniedz divus kilometrus.
|
|
|