DUNDAGAS NOVADS
SLĪTERES BĀKAAtrašanās vieta: Slīteres bāka, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 26649622, 26324263
Internetā:
www.ziemelkurzeme.lv Apraksts: Nostāsti par laupītāju Dāvidu, kurš kurinājis maldu ugunis, lai ievilinātu kuģus briesmās, piešķir bākas atrašanās vietai noslēpumainību, tādejādi īpašu pievilcību. Pirms Slīteres torņa uzcelšanas Zilo kalnu kraujā audzis milzu ozols, kas bijis atzīmēts jūras kartēs; kad ozolā iespēris zibens, tas aizgājis bojā. Vairākus gadsimtus par orientieri kalpojusi dāņu vikingu būvētā Slīteres baznīca. 19.gs. vidū uzcelts tornis, kurš par diennakts bāku kļuvis tikai 1961. gadā. Savas darbības laikā (līdz 1999. gadam) tā ir viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu - no jūras 5,3 km. Kopš 2002. gada bākas komplekss ir Slīteres nacionālā parka tūrisma objekts. Tajā izvietota ekspozīcija par jūras bākām Latvijā, Baltijā un pasaulē.
KOLKAS BĀKA
Atrašanās vieta: pie Kolkasraga, Kolkas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 29149105 (Kolkasraga apmeklētāju informācijas centrs)
Internetā: www.ziemelkurzeme.lv http://www.kolkasrags.lv/
Apraksts: Kolkasraga bāku vēsture aizsākas 13.gs., kad šeit kurināti signālugunskuri, lai jūrnieki varētu noteikt pagrieziena punktu starp Irbes šaurumu un Rīgas jūras līci. Rags, no kura sēklis iestiepjas 6 km tālu, vienmēr bijis kuģniecībai bīstams, pie tā izveidojusies kuģu kapsēta ir lielākā Baltijas jūrā.
Te, uz zemūdens kraujas, sastopas Sur mer ar Piški mer (lībiešu valodā Lielā jūra un Mazā jūra). Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16.gs. vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi. Pagrieziens bija jāizdara brīdī, kad abu bāku ugunis atradās viena virs otras un šķietami saplūda vienā. 1818. gadā ugunskurus aizstāja ar eļļas lampām - gaisma bija nepārtraukta jeb, kā saka jūrnieki, cieta. Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk kā 3 tūkstošiem sudraba rubļu gadā bija uzņēmies Dundagas muižas īpašnieks Ostensakens.
Krima skara laikā britu jūrnieki izdemolējuši bākas. 1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Saglabājušies tikai drupu fragmenti. No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar ugunskuģi. Naktī tas raidīja baltu zibšņu uguni. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.
Kolkas bāka ir vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas. Tā atrodas jūrā - 5,14 km no vecās bākas drupām. Salu veidoja no laukakmeņiem, ko pieveda laivās vai ragavās no Kurzemes un Igaunijas. Tās būvi uzsāka 1872. gadā, bet gaismu pagaidu bākas tronī iededza 3 gadus vēlāk. Uz salas uzbūvēja dzīvojamo māja apkalpei un uzstādīja no Parīzes atvestu miglas tauri. Pabeigtā bāka sāka darboties 1884. gadā. Miglas tauri aizstāja ar tvaika sirēnu, 1915. gadā nekustīgo lēcu - ar zibšņu gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979. gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.
MĒRSRAGA NOVADS
MĒRSRAGA BĀKA
Atrašanās vieta: Mērsrags, Mērsraga novads
Tel.: 63237704 (Mērsraga pagasta informācija spunkts)
E-pasts:
mersrags@navigator.lv (Mērsraga pagasta informācijas punkts)
Internetā:
www.mersrags.lv/AO.htm Apraksts: Mērsraga bāka uzbūvēta bīstamā Mērsraga krasta izciļņa jeb raga dēļ. 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas Biržas komiteja sedza visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē.
Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa pēc postījumiem Pirmā pasaules kara laikā (1914.gadā 1.pasaules kara laikā Mērsraga bāka tika stipri bojāta) 1922. gadā iebetonēta un nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Gaismas telpu vainago kupolveida jumta konstrukcija, kas noslēdzas ar lodveida dekoratīvu izbūvi un vējrādi. Pie ieejas bākā 1975. gadā uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei ar gadskaitļiem «1875-1975»
. Mērsraga bāka ir iemūžināta arī VAS "Latvijas pasts" 2006.gada 26.oktobrī izdotajā pastmarkā. Bāka atrodas Mērsraga ciema, aptuveni 1 km uz Z no Mērsraga centra, Bākas ielā 60.