|
pictogram
Slīteres nacionālais parks
 
Fotogrāfijas un teksts: Talsu novada tūrisma informācijas centrs.
Pārpublicēšanas gadījumā jābūt atsaucei uz www.talsitourism.lv

               SLĪTERES NACIONĀLAIS PARKS    http://www.slitere.lv/    http://www.ziemelkurzeme.lv/    http://www.kolkasrags.lv/

Sliteres dabas parks_2.jpg - 320x240 - 46.46 kb Slīteres nacionālais parks (SNP) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Pašreizējā SNP kopējā platība ir 26490 ha, Sliteres dabas parks_1.jpg - 320x240 - 31.98 kbtai skaitā sauszemes platība - 16360 ha un jūras akvatorija - 10130 ha. Teritorijas vecākā daļa izveidota 1921. gadā, izdalot mazskartu meža masīvu 1100 ha platībā, kurā jau vairāk nekā 80 gadus netiek veikta saimnieciskā darbība. Baltijas ledus ezera krasta līnija - Zilo kalnu krauja - ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa. Tos sedz veci platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums kangaru - vigu ainava. Tās ir paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim pirms aptuveni 6000 gadu Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās kilometriem garas, vaļņveida kāpas - kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām - vigām. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150-180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha). Jaunākie ģeomorfoloģiskie veidojumi ir kāpas jūras krastā, kas teritorijas mazapdzīvotības un kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ saglabājušās mazpārveidotas. Zvejnieku ciemos no Sīkraga līdz Ēvažiem iespējams iepazīties ar lībiešu kultūras mantojumu. Lībieši ir viena no septiņām Baltijas somu tautām. Lībiešu senči - Baltijas somu ciltis - Latvijas teritorijā bijuši jau ap 3300. gadu pirms mūsu ēras. Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē.





 Piedāvājumi ceļotājiem SLĪTERES NACIONĀLAJĀ PARKĀ kopā ar lauku tūrisma asociāciju LAUKU CEĻOTĀJS:
- Autoceļotājiem "Apkārt Slīterei"
(latviešu valodā; pdf formātā; 1,20 MB): lejupielādēt
- Dabas vērotājiem "Zvēru vērošana"
(latviešu valodā; pdf formātā; 0,97 MB): lejupielādētSlitere_Velo.jpg.jpg - 320x240 - 14.97 kb
- Kājāmgājējiem "Kolkasraga aplis"
(latviešu valodā; pdf formātā; 0,9 MB): lejupielādēt
- Kājāmgājējiem "Gar jūras krastu"
(latviešu valodā; pdf formātā; 1,46 MB): lejupielādēt
- Kājāmgājējiem "Iepazīsti Mazirbi"
(latviešu valodā; pdf formātā; 0,98 MB): lejupielādēt
- Laivotājiem "Apkārt Kolkas bākai"
(latviešu valodā; pdf formātā; 0,7 MB): lejupielādēt
- Putnu vērotājiem "Putni Slīterē"
(latviešu valodā; pdf formātā; 0,9 MB): lejupielādēt
- Velobraucējiem "Pa lībiešu ciemiem"
(latviešu valodā; pdf formātā; 1 MB): lejupielādēt
- Velobraucējiem "Slīteres aplis"
(latviešu valodā; pdf formātā; 1,19 MB): lejupielādēt

Kolkasrags.jpg - 320x180 - 23.23 kb KOLKASRAGS
Atrašanās vieta:
Kolka, Kolkas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 29149105 (Kolkasraga apmeklētāju informācijas centrs)
E-pasts: kolkacape@inbox.lv (Kolkasraga apmeklētāju informācijas centrs)
Informācija internetā: http://www.kolkasrags.lv/
Apraksts: Kolkasrags - Kurzemes pussalas un SNP galējais ziemeļu punkts - ir šaurs zemes rags, pie kura satiekas divas jūras - Baltijas jūrai pieguļošais Irbes jūras šaurums jeb Dižjūra un Rīgas jūras līcis jeb Mazjūra. Šī satikšanās reizēm notiek rāmī un nemanāmi, par ko liecina tikai šaura, gaiša, apmēram divus 2 metrus dziļa smilšu sēre, kas aizstiepjas tālu jūrā. Bet reizēm abas jūras karo par savu robežu nikni un satiekoties viļņu šļakatās kā negudras triecas viena pret otru pat vairāku metru augstumā. Kopš seniem laikiem Kolkasrags ir bīstams kuģotājiem. Šeit ir viena no lielākajām kuģu kapsētām Baltijas jūrā, jo, kamēr nebija bākas, gadā bojā aizgāja pat vairāki desmiti kuģu. Tomēr Kolkasrags ir vieta kur gribas atgriezties vēl un vēl, kas katrā gada laikā un diennakts stundā pārsteidz ar savu vienreizību. Kolkasrags ir viena no slavenākajām putnu vērošanas vietām, jo migrējošie putni šo zemes ragu izmanto kā orientieri mājupceļā  no ziemošanas vietām dienvidos uz ligzdošanas vietām ziemeļos. Pavasarī Kolkasragā ornitologi vienā dienā atpazīst ap 200 dažādu putnu sugu, kuri tūkstošiem kilometru veikuši, atgriežas savās ligzdošanas vietās Latvijā, Igaunijā un Skandināvijā. Aprīlī Kolkasragu vienas dienas laikā vien pārlido ap desmitiem tūkstošu gājputnu. Vasarā plašā, smilšainā pludmale ir paradīze gan peldētājiem, gan sērfotājiem. Šeit vasaras saulgriežos var vērot, kā saule noriet Dižjūrā, bet pēc pāris stundām iznirst  no Mazjūras. Liedagā pie Kolkasraga saglabājušās Kolkas malas bākas drupas, bet jūrā piecus kilometrus no krasta uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. Ceļotāju ērtībai, Kolkasragā ir ierīkots ērts, plašs un apsargāts autostāvlaukums un atpūtas vieta. Gaumīgi ierīkotie informācijas stendi sniedz plašu informāciju dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, kā arī tūrisma servisa piedāvājumu tuvākajā apkārtnē.
Īpaši piedāvājumi: pirts Kolkasragā, pašā jūras krastā; informācija pat tel. 29123136 (Ēriks), 29323048 (Oskars).
Kolkasraga priezu taka.jpg - 320x240 - 34.20 kb KOLKASRAGA PRIEŽU DABAS TAKA
Atrašanās vieta:
Kolka, Kolkas pagasts, Dundagas novads
Internetā: http://slitere.lv/apmekletajiem/apskates_objekt/kolkas-raga-priezu-taka un http://www.kolkasrags.lv/lv/menu-with-icons/marsruti
Apraksts: Kolkas priežu dabas taka (1,2 km) atrodas Baltijas jūras krastā aptuveni 1 km no Kolkasraga. Dabas takā var iepazīties ar kāpu pārmaiņām laika gaitā. Šeit redzamas vecākās - mežainās kāpas. Jūras klātbūtnes un nabadzīgo augšanas apstākļu dēļ izveidojušies īpatnēji, tikai jūras piekrastei raksturīgi sausie priežu meži. Vecas priedes un kritalas ir dzīvesvieta retām augu un dzīvnieku sugām. Pie takas redzamas simtgadīgas, līdz pat diviem metriem dziļi smiltīs ieputinātas priedes. Starp mežu un pludmali atrodas priekškāpas. Jūras malā (liedagā) veidojas embrionālās kāpas, kas rodas, vēja pūstajām smiltīm uzkrājoties pie augiem. Tā kā šīs kāpas atrodas vistuvāk jūrai, vētru laikā tās tiek noskalotas pirmās.
Ieejas maksa: bezmaksas apskate.





Sliteres baka.jpg - 320x240 - 28.17 kbSLĪTERES BĀKA

Atrašanās vieta: Slītere, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 26649622, 26324263
Internetā: http://www.ziemelkurzeme.lv/
Apraksts: Slīteres bāka celta 1849. gadā, tā ir otrā vecākā navigācijas būve Latvijā. Bākas augstums virs jūras līmeņa ir 102 metri. No tās paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka piekrastes mežiem un jūru līdz pat Sāremā (Saaremaa) salai Igaunijā. Savas darbības laikā (līdz 1999.g.) Slīteres bāka bija viena no augstākajām bākugunīm visā Baltijas jūras piekrastē, kā arī vistālāk (5,3 km) no jūras esošā bāka Latvijā. Katrā no bākas stāviem atrodas apmeklētājus izglītojoša izstāde, kas periodiski tiek mainīta. Piektajā stāvā izvietota informācija par jūras bākām Latvijā, Baltijā un pasaulē; otro stāvu tradicionāli savai  jaunradei izmanto Dundagas skolu bērni, izdaiļojot šo telpu ar saviem zīmējumiem un veidojumiem. 
Darba laiki: Bāka apmeklētājiem ir atvēta Slīteres nacionālā parka tūrisma sezonas laikā no 1. maija līdz 15. oktobrim, no 10:00 - 18:00. Brīvdienas: pirmdiena un otrdiena.
Ieejas maksa: uzkāpšana bākā 0.50 Ls. Gida pakalpojumi grupai (piektdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās no 10.00 - 18.00): 1.00 Ls.



Sliteres dabas taka.jpg - 240x320 - 33.21 kbSLĪTERES DABAS TAKA
Atrašanās vieta: Slītere, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 63286000 
E-pasts: kurzeme@daba.gov.lv
Internetā: http://slitere.lv/apmekletajiem/apskates_objekt/sliteres-dabas-taka
Apraksts: Slīteres dabas taka (1,2 km) Tā atrodas pie Slīteres bākas. Taka šķērso Zilo kalnu krauju ar mazskartiem platlapju mežiem, tās pakājē augošos pārmitros skujkoku mežus, kā arī zāļu purvu uz kaļķainām augsnēm. Takas malā aplūkojama parastā īve - viena no četrām Latvijas skujkoku sugām, Latvijā reta un izzūdoša koku suga. Nelielā teritorija, kuru šķērso Slīteres dabas taka ir dzīves vieta daudzām Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, dažas no tām nekur citur mūsu valstī nav atrastas. Tāpēc dabas taka ir apmeklējama Slīteres nacionālā parka tūrisma sezonas laikā (no 1. maija līdz 15. oktobrim) tikai gida pavadībā, iepriekš piesakoties Slīteres nacionālā parka administrācijā. 
Mācību ekskursijas: biologa - pētnieka vadībā, piesakoties divas nedēļas iepriekš. Cena LVL 9,00 stundā.
Ieejas maksa: apskate tikai ar gidu (1,5 - 2 stundas)! Gida pakalpojumi: 9.00 Ls stundā.






Peterezera dabas taka.jpg - 320x240 - 23.83 kb PĒTEREZERA DABAS TAKA
Atrašanās vieta: (Slīteres dabas parkā) Dundagas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 63286000 
E-pasts: kurzeme@daba.gov.lv
Internetā: http://slitere.lv/apmekletajiem/apskates_objekt/peterezera-dabas-taka
Apraksts: 2011.gadā tūristu jau iemīļotais maršruts pāri senajām kāpām un starpkāpu ieplakām ir slēgts takas seguma rekonstrukcijai. Aicinām doties apskatīt Pēterezeru pa meža ceļu. Garums aptuveni 1 km. Pēterezera dabas taka atrodas Dundagas-Mazirbes ceļa malā. Taka šķērso pirms aptuveni 6000 gadiem Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas (kangarus), kas samijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām). Kangarus sedz sausie priežu meži, savukārt vigās dominē zāļu purvi. Vienā no platākajām vigām atrodas Lielais un Mazais Pēterezers. Neliels takas posms šķērso šaursliežu dzelzceļa uzbēruma daļu. Šis dzelzceļš līdz 20. gadsimta vidum bija nozīmīgs vietējai satiksmei starp Ventspili, Mazirbi un Dundagu.
Ieejas maksa: bezmaksas apskate.



Evazu stavkrasts.jpg - 320x226 - 12.96 kb ĒVAŽU STĀVKRASTA DABAS TAKA
Atrašanās vieta: Ēvaži, Kolkas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 63286000 
E-pasts: kurzeme@daba.gov.lv
Internetā: http://slitere.lv/apmekletajiem/apskates_objekt/evazu-dabas-taka-un-stavkrasts
Apraksts: Ēvažu dabas taka (0,3 km) atrodas Rīgas-Kolkas šosejas malā pie Slīteres nacionālā parka robežas. Šeit apskatāms Rīgas jūras līča Ēvažu stāvkrasts, kurš ir aptuveni 8-15 metrus augsts. Ģeoloģisku procesu rezultātā no Bažu purva filtrējoties pazemes ūdeņiem, veidojusies vienīgā mitrā pludmale Slīteres nacionālajā parkā. Pie takas izvietota informācija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča veidošanos un jūras piekrastes kāppu mežiem.
Ieejas maksa: bezmaksas apskate.