Fotogrāfijas un teksts: Talsu novada tūrisma informācijas centrs.
Pārpublicēšanas gadījumā jābūt atsaucei uz www.talsitourism.lv
ABAVAS SENLEJA www.sabile.lv
.JPG "Abavas senleja (1).JPG - 240x320 - 24.33 kb")
Aizsardzības kategorija: dabas parks, tajā ietilpst dabas liegums Čužu purvs. Natura 2000 vieta.
.JPG "Abavas senleja (2).JPG - 240x320 - 22.39 kb")
Dibināšanas gads: 2000. Teritorija atrodas aizsardzībā kopš 1957.gada, kultūrvēsturiskā teritorija ‘'Abavas senleja'' dibināta 1996.gadā) atrodas Talsu novada Abavas pagastā (Sabiles apkārtnē) un Ģibuļu pagastā, un Kuldīgas, Ventspils un Tukuma novados.
Platība: 14933 ha
Administrācija: Dabas aizsardzības pārvalde.
Apraksts: Kultūrvēsturiskajā teritorijā ‘'Abavas senleja'', kuras robežas daudzviet pārklājas ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ‘'Abavas senleja'' robežām, darbojas sabiedriskā organizācija ARDIC (Abavas ielejas attīstības centrs). ARDIC darbības mērķis ir veicināt un attīstīt līdzsvarotu un daudzveidīgu attīstību vides aizsardzības, lauksaimniecības un tūrisma jomās Abavas ielejā. Gar Abavu jau izsenis ir gājis vēsturiski nozīmīgs ceļš. Upes ielejas nogāzēs atrodas vairāki pilskalni, te izveidojušās arī divas senpilsētas - Kandava un Sabile. Liela nozīme teritorijas ainavas telpiskās struktūras veidošanā bija muižām, kas radīja ap sevi noteiktu ietekmju laukus - dažādas saimnieciskās ēkas, parkus, alejas, pusmuižas un citus objektus (CELMIŅA A., 1998). Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības. Senlejā ir izteiktas īpatnējas reljefa formas (stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terašu krastu nogāzes avoti), ir liela pļavu ģeobotāniskā daudzveidība, sastopamas vairāk nekā 50 aizsargājamās augu sugas. Izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retu, piemeŗam, Kaļķaini purvi ar Devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās u.c. Parka teritorijā atrodas ģeoloģiskie objekti: Sudmaļu ūdenskritums, Imulas dolomīta klintis, Kalnamuižas kraujas, Cimmermaņu krauja, Īvandes ūdenskritumi, Muižarāju klintis, Langsēdes klintis, Abavas Velnala. Sabiles vārds rakstos pirmo reizi minēts 1253. gadā. Hercoga Jēkaba laikā un vēl 19.gadsimtā Sabile bija amatniecības un tirdzniecības centrs. Abavas upe tek pilsētiņai tieši pa vidu. Šodien Sabiles novads tiek dēvēts par Kurzemes Šveici, Abavas ielejas ziedu. Sabiles pilskalns ir kļuvis par vienu no tūrisma apskates objektiem.
Tautas teika: Vecos laikos Sabiles pils bijusi visu plašo apkārtņu iemītnieku galvenā sanāksmes vieta. Arī kara laikā pils sētā slēpušies plašās apkārtnes ļaudis. Reiz pils ļaudis vairs nevarējuši ienaidnieka pārspēku noturēt. Viņi skatījušies uz savu skaisto pili , kura būs jāatdod ienaidniekam. Bet tavu brīnumu: pils sākusi grimt un nogrimusi ar visiem dārgumiem. Tik tanī vietā kur pils bijusi, palicis mazs iedobums. Ļaudis, gribēdami zināt, cik dziļi vecā pils nogrimusi, ielaiduši tajā dzīvu pīli, kura izpeldējusi ārā Abavā zem Sabiles muižas. Vēl šo baltu dienu redzama vieta, kur senā pils grimusi.
SABILES VĪNAKALNS Atrašanās vieta: Sabile, Talsu novads
Tel.: 63252344
E-pasts: tic_sabile@inbox.lvInternetā: http://www.sabile.lv/ Apraksts: Sabiles Vīnakalnu noteikti varam uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles ģērbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnakalns ir unikāls arī ar to, ka tas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Par godu Sabiles Vīnakalnam katru gadu tiek rīkoti Vīna svētki. Tie notiek jūlija pēdējās nedēļās. Ar katru gadu vērojams apmeklētāju skaita pieaugums. Šajos svētkos notiek ne tikai tradicionālās Jautrās Vīna spēles, vīnkopju un vīndaru saiets un dažādi koncerti, bet arī ugunsskulptūras aizdegšana un vietējo vīnu degustācijas.
Ieejas maksa: 0.30/0.15 Ls
BOTĀNIKAS TAKA "DRUBAZĀS"
Atrašanās vieta: "Drubazas" (pie Sabiles), Abavas pagasts, Talsu novads
Tel.: 26473783
Apraksts: z/s "Drubazas" atrodas netālu no tūristu iecienītās Sabiles, pašā, Rīgas-Kuldīgas šosejas malā, Abavas ielejas dabas parka teritorijā. Saimniecība specializējusies vides aizsardzības projektu īstenošanā un tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Tūristiem tiek piedāvātas plašas aktīvās atpūtas iespējas: laivu noma braucieniem pa Abavu, vizināšanās pa trošu ceļiem pāri Abavai, telšu laukumi un vieta sportiskām aktivitātēm. Īpašs piedāvājums ir pastaiga gida pavadībā pa 2 km garo "Drubazu" botānikas taku, kas izveidota Latvijas Dabas fonda un Nīderlandes karalistes sadarbības projekta ietvaros. Lai saimniekiem atvieglotu ganību apsaimniekošanu Latvijas Dabas fonds kopā ar Nīderlandes partneriem palīdzējuši arī uzbūvēt savvaļas lopu aplokus.
Ieejas maksa: 1.50/1.00 Ls
SPĒĻU TAKA "PASAKU MEŽS" PIE VIESU NAMA "IMULAS"Adrese: „Imulas" (pie Sabiles), Abavas pagasts, Talsu novads
Tel.: 63123647, 29196494
E-pasts: imulas@imulas.lv Internetā: http://www.imulas.lv/ Apraksts: Kandavas - Sabiles šosejas malā, gleznainajā Abavas ielejā, pašā upes krastā uzbūvēta stāv masīva guļbaļķu celtne - viesu nams "Imulas". Tā teritorijā atrodas sešus hektārus plašs meža nostūris, kur ir izveidots Pasaku mežs ar aizraujošām spēlēm lieliem un maziem apmeklētājiem.
Ieejas maksa: 1.50 / 1.00 / 0.80 Ls
MĀRAS KAMBARU ALAS - KULTA VIETAŠobrīd Māras kambaru alas nav apmeklējamas bojāto taku dēļ!
Atrašanās: Talsu novada Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī, dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai.
Apraksts: Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462.gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar "svētajām meitām", kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši. Plašu aprakstu par Māras kambariem 1907.gadā publicējis ceļotājs Oskars Emīls Šmits, kurš dzirdējis nostāstus arī par to, ka alās kādreiz slēpušies laupītāji. Meklēdams laupītāju noslēptās bagātības, tur 1903.gadā licis rakt toreizējais Kalešu muižas īpašnieks, taču nekas neesot atrasts. O.E.Šmits loģiski izskaidro arī alas nosaukumu. Viņš uzskata, ka kādreiz katoļu garīdznieki pie senās kulta alas piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu. Tā senais alas nosaukums izzudis, un tā vietā stājies Marijas vārda latviskojums - Māras kambari.
Ieejas maksa: bezmaksas.
ABAVAS RUMBAAtrašanās: Abavas rumba (pie Sabiles), Abavas pagasts, Talsu novads
Tel.: 22015165
E-pasts: abavasrumba@abavasrumba.lv Internetā: http://www.abavasrumba.lv/ Apraksts: Ūdenskritums uz aptuveni 2 m augsta dolomīta sliekšņa, iecienīta ūdenstūristu vieta. Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7 garākā upe Latvijā . Ar savu 129 km tecējumu ir garāka par Lielupi un Aivieksti. Senos laikos Abavas ūdeņos kristīja bērnus, jo šī upe uzskatīta par svētupi. Lieliskas piknika vietas, volejbola laukums, batuts.
VIRSAIŠU ŪDENSKRITUMS AR DABAS TAKU Atrašanās vieta: pie Virsaišu mājām, Abavas pagasts, Talsu novadā (ceļa Stende - Sabile labajā pusē, pagrieziens uz stādaudzētavu/ kokaudzētavu).
Apraksts: Virsaišu ūdenskritums atrodas Talsu novadā netālu no Virsaišu mājām. Tas izveidojies Virbupes labā krasta nelielas pietekas - strauta gultnē pār augšdevona dolomīta iežiem. Ūdenskritums ir 1,7 m augsts, un īpaši izteiksmīgs tas ir pavasaros un rudeņos, kad tā platums sasniedz 4 metrus. Ūdenskritumu 1998.gadā atklājis ģeogrāfs Ivars Strautnieks. Kopš 2001.gada tam ir valsts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss. Latvijas Petroglifu centrs, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Virsaišu ūdenskritumu nominēja par 2010.gada ģeoloģisko objektu. Latvijas Petroglifu centra organizēto Virsaišu ūdenskrituma nominēšanu par Latvijas 2010. gada ģeoloģisko objektu atbalstīja Talsu novada Dome, Ziemeļkurzemes virsmežniecība, Talsu novada tūrisma informācijas centrs, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs un biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks». Virsaišu ūdenskritums atrodas dziļā Virbupes sāngravā, kur izbaudāma civilizācijas maz ietekmēta daba - čalo strauts, krastu kraujās atsedzas dolomīta ieži, krustu šķērsu sakrituši vēja gāzti koki, bet taku ir maz. Aptuveni kilometru garā dabas taka sākas aiz stādu audzētavas «Mazsili» šosejas Stende-Sabile malā. Ar sarkanu punktējumu marķētā taka piemērota nelielam pārgājienam pie dabas. Ir izvietotas norāžu zīmes takas maršruta sākuma un pagriezienu vietās un stends labiekārtotā atpūtas vietā pie ūdenskrituma. Izejot visu taku, var iepazīt ne tikai skaisto ūdenskritumu, bet arī civilizācijas maz ietekmētu dabu nelielā strauta krastos, kur ir īsta bebru paradīze. Tā kā taka nav īpaši gara - turp un atpakaļ ar visiem līkumiem nebūs vairāk par 3 km -, tā piemērota arī ģimenēm ar bērniem un gados vecākiem ceļotājiem. Un ko redzēt būs visiem! Taka, līkumojot gar nelielās upītes krastu, aizved uz Virsaišu ūdenskritumu un tā dziļo gravu, kur apskatāmi arī nelieli dolomītu iežu atsegumi un sīkas kāplītes strauta gultnē. Nekas netraucē izbaudīt dabas mieru, ieklausīties putnu balsīs un ūdenskrituma čalošanā. Klusāki un vērīgāki nācēji var sastapt un pavērot bebru rosīšanos, kādu stirnu vai meža ruksi, kas atnācis padzerties pie strauta. Botānikas vērtību pazinējus, iespējams, priecēs arī takas tuvumā apskatāmie retāk sastopamie augi. Piknika vieta. Šeit novietoto galdu, solus un norāžu zīmes izgatavoja koka izstrādājumu meistars Laimonis Birzlejs no Pastendes.
Ieejas maksa: bezmaksas.