Fotogrāfijas un teksts: Talsu novada tūrisma informācijas centrs.
Pārpublicēšanas gadījumā jābūt atsaucei uz www.talsitourism.lv
DABAS PARKS "ENGURES EZERS" http://www.eedp.lv/
Atrašanās vieta: Talsu un Tukuma novadi
Tel.: 63161198, 29474420, 26842413, 63254448 (Ķūļciema pagasta bibliotēka - informācijas punkts)
Internetā: http://www.eedp.lv/ E-pasts: eedp@inbox.lv Dabas parka gids: vienošanās cena.
Engures ezera dabas parks ir dibināts 1957.gadā kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā tika izveidots Engures ezera dabas parks. Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada - Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Dabas parks aptver daļu no Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijām. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18 000 ha, tai skaitā Mērsraga pagastā tas aizņem 3 337,8 ha vai 30,6 % no visas pagasta teritorijas. Engures ezers - lielākais Latvijas piejūras ezers. Tas ir 6 km garš, tā maksimālais dziļums ir 2-3 metri. Vārds
Engure cēlies no lībiešu vārda
zutis, tā kā sanāk Zušu ezers, tiesa - pašreiz, zuši tajā palikuši ļoti maz. Diemžēl, ezers strauji aizaug un atklātas ūdens vietas paliek ar gadu jo mazāk. Nepieciešama ir regulāra niedru pļaušana un ezera tīrīšana. Ezerā vērojama liela putnu sugu daudzveidība. Speciāli putnu vērošanai uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi.
Skatu torņi ornitoloģiskajā centrā
Bērzciemā (Tukuma novadā) un
Krievragā (Ķūļciema pagastā). Pie Engures ezera ir uzcelti trīs putnu novērošanas torņi, lai dabas parka "Engures ezers" apmeklētāji labāk varētu apskatīt ezerā mītošos putnus, skaisto ainavu un savvaļas lopus.
Savvaļas lopi. Dabas aizsardzības plāna ieviešanas projekta laikā dabas parkā "Engures ezers" tika atjaunoti 140 ha piekrastes pļavu, kur ganās vairāk kā 30 liellopi - Hailander, Šarolē un Alpengrey govis un Konik šķirnes zirgi. Dzīvniekus var apskatīt abās ezera pusēs, bet Piejūras pļavās Mērsragā ganās Latvijas zilās šķirnes govis. (Vairāk informācijas par Latvijas zilās šķirnes govīm žurnāla "Vides vēstis" rakstā:
lejupielādēt).
Orhideju taka (3,5 km). Engures ezera dabas parka palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meži var lepoties ar lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību - Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Dabas parkā var apskatīt bagātīgas mušu ofrīdas audzes - tā ir ļoti reta orhideja, kas sastopama tikai Kurzemē. Ja veicas, var ieraudzīt arī reto stāvlapu dzegužpirkstītes pasugu iedzelteno dzegužpirkstīti. Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajā informācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūt daudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām Engures ezera dabas parka augu sugām.
MĒRSRAGA DABAS TAKAS UN OBJEKTI www.mersrags.lv
E-pasts: mersrags@navigators.lv Internetā: http://www.mersrags.lv/
Mērsraga kanāls ir aptuveni 4 km garš. Tas tika izrakts 1842. - 1843. gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību. Mērsraga kanāls savieno Engures ezeru ar jūru, bet tā iztekā ierīkota osta. 1842. gadā ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu. Kanāls tik rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tāpat Ezers ar savu augsto ūdens līmeni regulāri nodarījis lielu postu visām tām apkārtējām pļavām - Dzirciemā un Ķūļciemā. Kanāla rakšanai tika ievesti strādnieki no Krievijas, kuri šo kanālu izraka ar lāpstām, jo nekāda tehnika jau tajā laikā nebija pieejama. Pēc būtības, kanāla rakšanu ierosināja tā laika muižnieki, kuru īpašumos atradās Mērsrags un tā apkārtne, un kuri cerēja, no šīs kanāla izrakšanas iegūt jaunas lauksaimniecības zemes. Pēc nostāstiem ir dzirdēts - ka darba vadītājam, kuram muižnieki uzticēja veikt šo darbu, bijuši labi sakari ar Krievijas caru, ar kura gādību pie kanāla rakšanas tika piesaistīti Krievu armijā dienošie zaldāti. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis kritās par vairākiem metriem (1,5-2) un izveidojās daudzas brīvas, lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Krievijas cera valdība šīs zemes piešķīra tiem latviešu zemniekiem, kuri pārgāja pareizticībā. Līdz ar to tika uzceltas pareizticīgo baznīca Ķūļos un izveidojās pareizticīgo draudzes. Šī baznīca vēl ir saglabājusies mūsdienās. Daļu no Mērsraga jaunajiem kapiem aizņem pareizticīgo kapsēta. Pašreiz Mērsraga kanāls ir iecienīta vieta makšķernieku vidū.
Piejūras pļava (atrodas ziemeļos no Mērsraga kanāla; 51 ha platībā) ir Latvijas apstākļiem rets un Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastei unikāls aizsargājams biotops, kas vēl sastopams Randu pļavās starp Ainažiem un Salacgrīvu, Lielupes un Daugavas grīvās, kā arī pie Liepājas ezera. Pļavas ir nozīmīga bridējputnu un ūdensputnu ligzdošanas un atpūtas vieta caurceļošanas laikā.
Latvijas zilās govis: lai saglabātu pļavas, projekta "Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana" ietvaros Mērsraga pļavās no 2004. gada ganījās Latvijas zilās govis. Šobrīd zilās govis tur gan nav apskatāmas.
Mērsraga zemes rags (18 ha) ar Velna akmeni - ģeomorfoloģisks objekts. Mērsrags - sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.
Meža taka, kas ir vecais Baznīcas ceļš no "Kāpu" mājām līdz mājai "Knaģi" (Upesgrīva) un pa kuru ar velosipēdu vai kājām var veikt nelielu maršrutu, bet pretējā virzienā maršrutu var veikt pa liedagu.
Jēgerleja - mērsrardznieku atpūtas vieta, kurā tiek kopīgi līgots un sportots.