PIEMINEKLIS "KOKLĒTĀJS"

Talsu piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai „Koklētājs" ir viena no augstākajām virsotnēm latviešu tēlniecībā. Kārļa Zemdegas pieminekļos figūras ir simboliski tēli, kuriem raksturīgs iekšējs garīgs atvērums. Tēlnieka skulptūras paliks mūžīgi jaunas savā jaunībā un iekšējās harmonijas tīrībā. Tāds ir arī Talsu Koklētāja jaunekļa tēls, kas klusināta dramatisma spriegumā godina tautas brīvības un nemirstības sargātāju piemiņu. 1930-to gadu beigās Talsu pilsētas pašpārvalde pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam (1894-1963) izgatavot pieminekli. 1938. gadā tēlnieks izgatavo ģipša modeli "Koklētājam", un Leču kalniņā tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākošajām paaudzēm par pieminekļa tapšanas vēsturi. 1960-os gados, sagatavojot Leču kalniņā vietu 1905. - 1907. gada revolūcijas dalībniekiem veltīta pieminekļa uzstādīšanai, kapsula nejauši tiek izrakta. Pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas nāves Inas un Māras Zemdegu sargātais Koklētājs atrodās Rīgā, mākslinieka darbnīcā Astras ielā. Darbnīcu nododa Mākslas akadēmijas pārziņā un 1982. gadā, ar toreizējās Talsu muzeja direktores Annas Rasas palīdzību, Koklētājs atrod ceļu uz Talsiem. Modelis tika novietots Voldemāra Ozoliņa vadītajā apvienības “Lauktehnika” izstāžu paviljonā. 1980. gadu beigās toreizējais rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Lauris Kārkliņš sniedza organizatorisku palīdzību pieminekļa akmens grūtajā ceļā no pārpurvotā Ģipkas mežu nostūra līdz Talsu pilsētai. Visu notikumu līdzzinātāja un tālāk virzītāja, Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte pat visnecerīgākos brīžos saglabāja ticību pieminekļa atdzimšanai Talsos. Jauns, virzošs pavērsiens pieminekļa tapšanas ceļā ir darbu organizācijas komisijas izveide. Tad arī tēlnieks Vilnis Titāns sāk Koklētāja izkalšanu akmenī lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji” un tā direktora Imanta Smildziņa paspārnē un aprūpē, arhitekts Aivars Lācis – pieminekļa arhitektoniskās daļas projektēšanu un daiļdārzniece Inta Metuzāle – apzaļojuma veidošanu pieminekļa uzstādīšanas vietā. Koklētāja atdzimšanas gaita bijusi garš, grūts, bet arī gaismas apspīdēts ceļš.

Priedi starp Vācu un Antiņu kapiem sauc par Soda priedi. Soda priede ir dumpīgo talsenieku cīņas simbols. Te 1906.gada 14.janvārī soda ekspedīcija pēc apriņķa priekšnieka barona Rādena rīkojuma nošāva piecus Talsu bruņotās sacelšanās dalībniekus - Gotfrīdu Freibergu, Indriķi Hānu, Ernestu Mazevski, Pēteri Rožkalnu un Aleksandru Strazdovski. Laika ritumā šī vieta saglabāja savu nemiera simbola nozīmi. 20.gs. 20.-30.gados 1.maija svētkos te notikuši pilsētnieku mītiņi, plīvojis sarkanais karogs. Ziedi un cilvēku uzmanība šai vietai tiek veltīta arī mūsdienās. 2005.gada 8.janvārī vēsturiskais simbols padevās orkāna vējiem un nolūza.

Asaras un asinis Leču kalns pieredzēja 1906.gada novembrī. Lejā pie dīķa ir sešu revolūcijas dalībnieku nošaušanas vieta. 1980.gada rudenī Leču kalnā atklāja pieminekli (tēlniece Olita Nigule)" 1905.-1907.gada revolūcijas atcerei ar Raiņa dzejas "Talsu tiesa rindām.

K.F.AMENDAS PIEMIŅAS VIETA

K.F. Amenda (1771-1836) bijis mācītājs, vijolnieks un slavenā komponista Ludviga van Bēthovena tuvs draugs. Viņš dzīvojis Talsu mācītājmuižā, kur šobrīd iekārtota viņa piemiņas istaba un kuras teritorijā atrodas K.F. Amendas kapa vieta.  Fakts par L. van Bēthovena draudzību ar Talsu mācītāju ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules mūzikas kultūrā. Talsi ir vienīgā vieta Latvijā, uz kurieni no Vīnes ceļojušas izcilā vācu komponista vēstules. K.F.Amenda bija pats pirmais, kuram L. van Bēthovens vēstulē uzticēja savu lielāko sāpi - dzirdes pasliktināšanos. K.F.Amenda bija tas, kuram noslēgtais, ļoti vientuļais komponists veltījis visdziļākos un sirsnīgākos pateicības vārdus, kādus nav saņēmis neviens cits no viņa draugiem. Neapstrīdams ir arī fakts, ka K.F.Amenda ir bijis lielisks vijolnieks. Viņš ne vien sniedzis koncertus Rīgā un dažādās Rietumeiropas pilsētās, bet bijis arī V.A. Mocarta bērnu mūzikas skolotājs un tieši ar savu vijoļspēli iekarojis Bēthovena sirdi.