|
pictogram
Pasākumi
 

Mihaila Ramusa izstāde „Trīsvienība”

Datums: 05.01.2012.
Vieta: Talsu novada muzejs
Saulītei trīs meitiņas, visas trīs saderētas:
Viena Dieva dēliņam, otra rīta Auseklim,
Tā trešā pastarīte, pašam Saules stūrmaņam...
„Pelēcīgās debesīs starp mākoņiem uzspīd Saule, un baltās, caurspīdīgās ūdens lāses iemirdzas daudzkrāsainā varavīksnē. Līst lietus. Ūdens veldzē zemi. Dīgst sēkla, un parādās asnu stiebriņu smalkās līnijas. Tās apvienojoties veido auga lapu grafiskās stīdziņas, caur kurām Saules gaismas spēks rada brīnumainus, daudzveidīgi krāšņus ziedus. Līnijas - zīmējumi - gleznas... Trīsvienība.
Mākslinieks vēro pasauli un turpina dievišķo radīšanas brīnumu savos darbos: mākslā, dzejā, mūzikā. Pelēkais sadalās baltajā un melnajā. Baltais, saules gaismas ietekmē, rada krāsainu daudzveidību - kā noslēpumaino varavīksni. Un Ramusa pasaules uztvere ietērpjas dzejiskās līnijās, grafikās, gleznās... Pelēks - balts - krāsains. Trīsvienība.
Nesen, skatoties kādu filmu, dzirdēju vārdus: „Dievs ir lietū...", un es atcerējos Vēdu mācībā teikto, ka dvēseles no mūžīgā Cēloņu un sakarību okeāna nonāk uz Zemes ar lietu... Radītājs - Māksla - Radība. Saule - Lietus - Varavīksne. Lietus - Sēkla - Zeme. Saknes - Asni - Ziedi. Ticība - cerība - mīlestība. Trīsvienība... „

Tā Mihaila Ramusa gleznu izstādes priekšvārdā Talsu novada muzejā par mākslinieku raksta viņa dzīves Līdzgaitniece ( jā, ar lielo burtu! ) Aina Zariņa. Sieva, draugs, kalps, bieži vien arī kā māte un kopēja, viņa dzejoļu latviskotāja, arī pati māksliniece, laba zīmētāja un mākslas izpratēja līdz pašiem dziļumiem un pašai sākotnei... Tā arī ir liela trīsvienība: māksla - mākslinieks - līdzcilvēks. Ko tas katram maksā, kurš piekāpjas, kurš atsakās un no kā? Kurš nesīsies uz priekšu, kurš paliks uz vietas un kāpēc? Kurš paliks uz vietas un sapratīs, sapratīs un vēlreiz sapratīs. Jo līdzās rodas māksla un brīnums. Vai tie diži un lieli? Šaubas. Bet radīt ir tik skaisti! Un citiem? Ko tie domā un saprot? Viņi neko nesaprot. Es. Man? Nekad nav īsta manis un manas mākslas novērtējuma, nav slavas un goda. Maz naudas. Tu esi aizmirsts un neesi nevienam vajadzīgs. Slimība. Ļauties tai, nepretoties un nomirt... Šis gandrīz vai reizrēķins ir mākslinieka un viņa dzīves līdzgaitnieka mūžīgais problēmu uzskaitījums, tas ir gandrīz vai sakrāls un, kā izrādās, arī mūsdienās iespējams. Un tieši Mihaila Ramusa un Ainas sakarā.
Kas paliek? Daudz. Paliek mūžīgā trīsvienība, kuru īsteni radošs cilvēks ir piepildījis ar saviem „apakšpunktiem". Paliek šī Talsu izstāde un var būt vēl nesaskaitāmas. Var sagrupēt pa tēmām, pa trīsvienībām, pa tehnikām, pa desmitgadu periodiem, pa ticību ( reliģiju ) periodiem, var būt izstāde par mīlestību, izstāde par literārām tēmām ( Čaks, latviešu tautas dziesma, krievu klasiskā dzeja ), par ornamentu ( krišnaītu un latvju ), par to reālu un dabisku savienojamību. Paliek mīlestība uz Indiju un Ainu - tur, Kalešu puķu dārziņā aiz loga, un tur palieku arī es...

Mihails Ramuss ( Kuličkovs ) dzimis 1955. gada 10. februārī Tālajos Austrumos, Krievijā. Miris 2010. gada 5. maijā Ģibuļu pagastā, Talsu novadā. No 1972 - 1977 mācījies dažādās Pēterburgas un Kaļiņingradas neoficiālo mākslinieku studijās. 1981. gadā pabeidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu. No 1996 - 2001 kopā ar Ainu Zariņu pētīja lietišķo mākslu un terakotas tempļu arhitektūru Rietumbengālijā, Indijā. Kopš 2001 dzīvoja Kalešos.
Sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā - Rīgā, Liepājā, Talsos ( 1995, 2005 ). Darbi eksponēti Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Igaunijā, Indijā, ASV. Strādājis dažādās glezniecības un zīmējuma tehnikās, arī ofortā. Darbos savdabīgi sintezējušās mākslinieka padziļinātās intereses par dažādu zemju reliģijām, folkloru un ornamentu, kā arī par modernisma strāvojumiem.
Izdoti vairāki viņa dzejoļu krājumi ( krievu valodā ), viņa dzejoļi Ainas Zariņas tulkojumā publicēti laikrakstā „Talsu Vēstīs".
Izstādē „Trīsvienība" Talsu novada muzejā līdz 22. janvārim apskatāma Mihaila Ramusa 1980. gadu glezniecība ar klasisko reliģisko stāstu interpretācijām, 1990. gadu minimālisma estētikā radušies darbi uz balta fona un šī gadsimta sākuma krāšņie ornamentālie audekli.


Guna Millersone
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste
mākslas jautājumos
www.talsumuzejs.lv