20. gadsimta 60. un 70. gadu stilīgie mākslinieki. Rīga un Talsi

Līdz 7. decembrim Talsu novada 3 izstāžu zālēs apskatāma izcila latviešu glezniecības kolekcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem - „Stilīgie. 20. gadsimta 60. un 70. gadi”. Talsu mākslas cienītāji būs vienreizēja iespēja atkal redzēt divpadsmit izcilus un hrestomātiskus glezniecības darbus, kurus, kā mēs šodien varam teikt, jau ir izvērtējis lielais kritiķis - laiks.

            20. gadsimta 60. un 70. gadi bija periods, kad mākslu tomēr vēl ietekmēja padomju ideoloģijas diktēti nosacījumi. Eksponētie darbi ir tapuši aiz dzelzs priekškara, taču tajos ir jūtams pasaules mākslas gars. Kā rakstījusi šīs izstādes kuratore Ilze Putniņa - šī izstāde ir Padomju Latvijas „stilīgo” mākslinieku Rietumu kultūras „neklātienes studijas”. Šķiet, par to vislabāk uzskatāmi var pārliecināties, vērojot vienu no Ojāra Ābola ( 1922 - 1983 ) gleznām - „Kombainieris V. Stankēvičs mākslinieka darbnīcā”, kurā gleznotājs, var teikt - pat nekaunīgi, ir savienojis padomju laika tēmu - cildināt sociālistiskā darba darītājus - ar brīvu komponēšanas un glezniecības manieri, tik tālu jau no padomiskā reālisma. Cits O. Ābola darbs „Kompozīcija. Ķēde”, savukārt, nepārprotami apliecina mākslinieka neslēpto interesi par Fernāna Ležē 1920.-1930. gadu ģeometrisko abstrakciju.

            Izstādes darbu vidū ir arī Aleksandra Stankēviča ( 1932 ) leģendārā glezna divās daļās - „Durvis”, kas 1971. gadā, parādoties izstāžu zālēs, absolūti „satrauca” padomju mākslas skatītājus ar savu erotiski uzgleznoto jaunās mātes tēlu kontrastā ar brutālu melno saksofonistu, kurš,  droši  vien,  bija no citas, sliktākas pasaules...

            Māras Kažociņas, Alda Kļaviņa, Imanta Lancmaņa, Bruno Vasiļevska, Laimdota Mūrnieka un Rūsiņa Rozītes ( izstādes pārsteigums! ) darbu daļu papildina mūsu muzeja krājumā esošo „stilīgo” mākslinieku darbi. Šoreiz beidzot radās iespēja izstādīt arī mūsu „specfondā” tik ilgi glabāto ebreju grafiķa Semjona Šegelmana ( 1933  ) autolitogrāfiju „Nakts, pilsēta, cilvēki”, kura tad bija jāglabā tālāk no Rīgas pēc mākslinieka emigrācijas uz Romu 1975. gadā un vēlāk uz Toronto; tur viņš dzīvo un rada vēl šobrīd. Kaut arī izmēros nelieli, mūsu muzeja krājuma „stilīgie” ( Romis Bēms, Lidija Auza, Māra Kažociņa, Leo Kokle ) paplašina šo stāstu par tik interesantu laiku Latvijas mākslas dzīvē. Un tad vēl Talsu puses modernākais mākslinieks un skolotājs Jēkabs Spriņģis: divi 1970. gadu II pusē radītie akvareļi pārliecinoši apliecina mākslinieka neslēpto interesi par konstruktīvismu, turklāt tad viņš jau bija paguvis izkopt pats savējo - maigu, ne tik kategorisku; to diktēja akvareļtehnikas dotās iespējas. Te vietā atcerēties, ka to gadu akvareļglezniecības organizētie procesi mūsu novadnieka Romja Bēma vadībā arī bija absolūti stilīgi notikumi, kuri, iespējams, pat bija priekšgalā tā laika eļļas glezniecībai 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā.

 

Guna Millersone,

Talsu novada muzeja

galv. speciāliste mākslas jautājumos


19.11.2014

Pievienotie attēli