"Svārstīgā erotika" Ata Ieviņa fotoizstāde

Šī Atim Ieviņam būs ceturtā personālizstāde Talsu muzejā. Kā jau mūsu puses māksliniekam-novadniekam pienākas, viņš uzskata gandrīz vai par pienākumu atrādīt savai dzimtajai pusei savu jaunāko foto veikumu. Šoreiz ir nostrādājis arī jubilejas faktors – šī gada 6. janvārī viņš nosvinēja savu 70. jubileju un daudz tika darīts pie šīs izstādes “izgatavošanas” : atlasīti darbi, veidoti bilžu savirknējumi, viss materiāls pārnests uz alumīnija plāksnēm.

Laiks kopš iepriekšējās izstādes Talsos ( “Sekss un mazpilsēta”, 2005 ) Atim ir bijis ļoti nozīmīgs – viņa 1970. – 80. gados tapušās foto sietspiedes mākslas zinātnieki ir novērtējuši ne tikai kā labus mākslas darbus, bet arī kā ļoti īpašas kultūrvēsturiskas liecības par konservatīvā avangarda aizsākumiem Latvijā ( tā šo laiku nosaucis amerikāņu mākslas zinātnieks Marks Alens Švēde, nonkonformisma mākslas pētnieks ). Līdz ar to Atis Ieviņš piedalījās vairākās, ar šo laiku pētījumiem saistītās izstādēs un projektos ( “A. Ieviņa 70. un 80. gadu foto sietspiedes grafikas dabu izstāde”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2006, “UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984”, Rīgas Mākslas telpa, 2010, “Hibrīdu pārlidojumi”, LNMM, 2011 ). Tagad Ata Ieviņa šī laika perioda darbi glabājas ne tikai Zimmerli mākslas muzejā ASV, bet arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejā kolekcijās, protams, arī Talsu novada muzeja krājumā.

                Šī laika darbi būs apskatāmi arī izstādē Talsos. Skatītāji atpazīs vairākus jau gluži hrestomātiskus attēlus, kuros fiksētas 1970. – 80. gadu foto sesijas ar Andri un Intu Grīnbergiem ( “Jēzus kāzas” u.c . ), Miervaldi Poli ( “Bronzas cilvēks”, „Boksa mačs sievietēm tautiskos cimdos”, 1986 ). Sietspiedes tehniku, ar kuru padomju laikā mākslinieki-noformētāji cehos tiražēja vimpeļu produkciju, Atis Ieviņš kopā ar savu kolēģi no kombināta “Māksla” Aldoni Kluci papildināja ar stilīgas fotogrāfijas pielietojumu, kura, savukārt, jau bija apdarināta ar rastru vai ar izohēlijas tehniku un solarizāciju. Otru izstādes daļu veidos darbi, kuri radušies, pamanot dažādas, pavisam “ģeķīgas” sadzīves situācijas, dažreiz arī kaut ko no erotikas, dažas bildes ir inscenētas; tās izraisa smaidu un te mazāk mākslas.  Daudzu gadu garumā, strādājot par preses fotogrāfu un klāt esot daudzos notikumos un vietās, Atim Ieviņam ir sakrājies attēlu arhīvs, ar kuru var strādāt vēl un vēl, veidojot jaunas izstādes. Tam tagad nu ir pienācis laiks.



13.09.2016