Ekskursija “Krišjāņa Valdemāra bērnības zeme”

Maršruts veltīts K.Valdemāra 190. dzimšanas dienai

 

2015. gada 24. septembris

 

Izbraukšana: 9.00  -  laukums pie sporta nama Talsos, Kareivju iela 12

 

1. Talsi – Vecjunkuru mājas. 18, 2 km (4,7 km grants segums)

Brauciens pa K.Valdemāra ielu ārā no pilsētas uz Valdgales pagastu. Pa ceļam apskates objekti – bijusī metālapstrādes rūpnīca “Talsi”, Valdgales vējdzirnavas.

Pirms 190 gadiem toreizējā Ārlavas pagastā  skaistā priežu mežā atradās “Vecjunkuru”mājas, kurās saimnieka Mārtiņa un viņa sievas Marijas ģimenē 1825. gada 15. novembrī (2. decembrī) piedzima Krišjānis. No 10 bērnu lielās ģimenes vēl izdzīvoja Indriķis (1819) un Marija (1830).

Vecjunkuru māju vietā 1975. gada septembrī Dzejas dienās, atzīmējot K. Valdemāra 150 gadu jubileju, atklāts piemiņas akmens.

 

2. Pūņu muiža. 5,8 km (5,3 km grants segums)

 Pretī bijušajai Pūņu pienotavai. Šobrīd privātīpašums. Īres dzīvokļi. Te atradās skola, kurā mācījās K.Valdemārs tikai pusgadu 1837. gadā.

Muižas uzspiestais nomas jūgs bija par iemeslu Valdemāru ģimenes aiziešanai no Vecjunkuriem uz Sasmakas miestu 1835. gadā, kur Mārtiņš bija muižas vaļinieks un Ārlavas luterāņu baznīcas pērminderis.

 

3. Valdemārpils. (11 km caur Cīruļiem, 1,2 km grants segums)

Līdz 1926. gada 29. janvārim, kad to pārdēvēja Valdemāra vārdā, Valdemārpils nesa Sasmakas vārdu. K. Valdemāra laikā tas bija ebreju apdzīvots miests, tagad apmēram 93,5% ir latvieši.

 

4. K.Valdemāra iela 20 un 22. Šeit Valdemāru ģimene dzīvoja koka namiņā, kas nav saglabājies. Sākumā Krišjānis ganījis tēva cūkas, taču drīz viņam radusies iespēja mācīties skolā. “1836. gadā pāris mēnešus pilsētiņā, 1837. gadā - pusgadu Pūņu muižā, 1838. -1840. gadam pusotra gada Lubezeres skolā.”(K. Valdemāra autobiogrāfija) No 1842. - 1844. gadam Valdemārs Sasmakā jau pats pasniedza privātstundas ebreju un latviešu bērniem. Vēlāk pēc Krišjāņa aiziešanas no Sasmakas te meitenes skoloja viņa māsa Marija.

 

5. Valdemārpils luterāņu baznīca. 1646. gadā celtajā baznīcā atrodas K. Valdemāram veltītā piemiņas plāksne, uzstādīta 1934. gadā. Pie baznīcas 1993. gadā atklāja piemiņas akmeni par godu K. Valdemāram. Baznīcas ziemeļu pusē K. Valdemāra tēvs Mārtiņš (1780 – 1853) un vecākā māsa Anlīze (1823 – 1837).

 

6. Igurda Baņķa darbnīca “Zeļļi”.  Lielā iela 27. ( 5 km )

Latvijas Amatniecības kameras meistara I. Baņķa darbnīca apmāca jauniešus galdnieka amatā, iepazīstina ar kokgriezēju darbu, izgatavo mēbeles.

Atrodas vēsturiskā ēkā  - Ārlavas pagasta lauksaimniecības biedrības namā, kurā apskatāma K.Valdemāra piemiņas zāle. Interjeru izstrādājis un panno “Latvji, brauciet jūriņā...” gleznojis mākslinieks Kārlis Freimanis.

 

7. Ārlavas luterāņu baznīca. (5 km )

Lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā  kristīts K. Valdemārs. Par pērminderi baznīcā kalpojis K. Valdemāra tēvs Mārtiņš. Uz dievkalpojumiem Lubezeres skolotāja vadībā bieži nācis K.Valdemārs.

 

Senākās rakstiskās liecības par baznīcu minētas1383. gadā. Sākotnēji tā bijusi koka celtne, kas  17. gs. otrajā pusē un 18. gs. sākumā  kopā ar mācītājmuižu vēl atradusies labā stāvoklī. 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni nolēmuši celt jaunu mūra baznīcu. Tā pabeigta 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi pēc 1862./ 63. gada pārbūves.

Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām: K.Šēnherta altārglezna “Kristus apraudāšana” (1908; kopija no J.Rētermaņa oriģināla), pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, Augusta Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bijušas filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20.gs. trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes.

 

8. “Robežnieki”.(17, 5 km)

Kādreizējā Lubezeres skola atvērta 1837. gadā, pateicoties Ārlavas mācītājam Kārlim Hūgenbergeram. Te Krišjānis mācījies no 1838. - 1842. gadam. Beidzis arī augstāko, t. s. vācu klasi. Skolas trīs dienu ekskursijā viņš pirmo reizi ieraudzīja jūru pie Rojas. Ēka vairākkārt pārbūvēta, pilnīgi – 20. gs. 70. gados. Tagad Lubes pagasta Robežnieki.

 

9. Roja. (0,7 km)

Rojas kāpa, Valdemāra aleja, bijušās jūrskolas vieta.

 

10. Rojas jūrskola.

Uz ambulanci no Selgas ielas ved K.Valdemāra vārdā nosaukta bērzu aleja. Jūrskola dēvēta arī par Lubezeres jūrskolu. Tā pastāvēja no 1873. līdz 1915. gadam un bija 1. kategorijas jūrskola. Vidējais audzēkņu skaits gadā – ap 20. Bijušās jūrskolas vietā, uzkalniņā pie ambulances, 1990. gadā atklāts piemiņas akmens.

 

11. Rojas Jūras Zvejniecības muzejs.

Jūras zinības nodarbības ar navigāciju. Zivju zupa.

 

12. Kolka. (35 km)

 Kolkasrags – Eiropas vidus, Eiropas sirds akmens, Kr. Valdemāram veltīts stends. Kolkas luterāņu baznīca. Līvu centrs.

 

13. Mazirbe. (24 km)

Lībiešu tautas nams. Jūrskola.

 

14. Mazirbe – Dundaga – Talsi. (75 km)

Atgriešanās ~  plkst. 17. 30.

 

Ekskursijas izmaksas 1 personai:

 

*transporta izdevumi  - 10.00 EUR 

*ciemos pie I.Baņķa darbnīcā „Zeļļi” – 2,00 EUR

*baznīcās – ieeja par ziedojumu

*pusdienas Rojas Jūras zvejniecības muzejā – 2,00 EUR

* Lībiešu tautas nams, Mazirbes jūrskola – 1,50 EUR

 

Lūdzam  pieteikties līdz 18. septembrim, zvanot pa mob. t.: 26300763 vai 29102628 (Gita Japiņa).

 

 

 

 



14.09.2015