Koklētājam - 20

16. novembrī talsenieki atzīmēja pieminekļa “Koklētājs ” 20. gadadienu. Skaistā, brīvības cīnītāju piemiņai veltītā pieminekļa tapšanas gaitas vēsture sniedzas vairāku gadu desmitu tālā pagātnē. To skatīt izstādē Talsu novada muzejā būs iespējams līdz 12. decembrim.

Talsu apriņķa vīri piedalījās 1918.–1920. gadu Brīvības cīņās un daudzi kaujās par Latviju zaudēja dzīvību. Lai godinātu šos varoņus, 1923. gadā Talsos nolēma izveidot piemiņas vietu. Turpmākos gadus vāca ziedojumus, sprieda par pieminekļa vietu un veidu, rīkoja pieminekļa projektu konkursu. Kopš 1934. gada pieminekļa organizācijas darbus veica Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļa. Sākotnēji piemiņas vietu nolēma ierīkot Talsu pilskalnā, bet tas neīstenojās tur atrasto arheoloģisko vērtību dēļ.

Pieminekli ar koklētāja tēlu pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894–1963)  meta nolēma celt Leču kalnā pie Brīvības ielas. 1938. gada 18. novembrī tur atklāja pieminekļa pamatus, ievietojot vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kārlis Zemdega ar palīgiem uzsāka Dundagas pagasta mežā atrastā pieminekļa akmens kalšanu. Valsts politiskās iekārtas maiņa pārtrauca pieminekļa izveides darbus.

1987. gadā Talsu rajona novadnieku dienā atdzima ideja par pieminekli. Tā kalšanu uzņēmās tēlnieks Vilnis Titāns (1944–2006). Viņam palīdzēja dēls Jānis Titāns. Piemiņas vietas labiekārtojuma projektu izstrādāja arhitekts Aivars Lācis. Pieminekļa un tā pamatnes kalšanu finansēja Talsu rajona padome, pieminekļa vietas izveides darbus – Talsu pilsētas dome. Līdzekļus pieminekļa izveidei ziedoja privātpersonas, iestādes un organizācijas.

Piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai ar veltījumu – “Latvijas saulei” – atklāts 1996. gada 16. novembrī svinīgā sarīkojumā ar Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa piedalīšanos.

 

Zanda Konošonoka,

Talsu novada muzeja direktores vietniece

 

Fotogrāfs: Sandis Priede



20.11.2016