Tautas gara brīvības simbolam 20

Tikpat lēni kā saulei austot, ir veidojies pieminekļa Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai „Koklētājs” tapšanas ceļš. Atklāts 1996. gadā, piemineklis ir simbols tautas gara brīvībai.

Fragments no pieminekļa pakājē iemūrētās kapsulas vēstījuma nākamajām paaudzēm:

„Pieminekļa tapšanas ceļš ir bijis grūts un garš. Talsu pilsētas pašpārvalde pieminekli iecerēja jau trīsdesmito gadu beigās un pasūtīja to izgatavot vienam no izcilākajiem latviešu tēlniekiem – Kārlim Zemdegam. 1938. gadā tēlnieks sagatavoja ģipša modeli „Koklētājs” – jauna vīrieša tēls, kurā atklājas cilvēka mūžīgā tieksme pēc harmonijas, cēluma un neatkarības.

1938. gada 18. novembrī, Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas 20. gadadienā, bija paredzēta pieminekļa atklāšana Leču kalniņā. Te tika iemūrēti piemineklim domātie pamati.

Septiņdesmito gadu vidū, kad Leču kalniņā uzsāka darbus 1905.–1907. gada revolūcijas darbiniekiem veltīta pieminekļa uzstādīšanai, zeme talseniekiem atdeva 1938. gadā ierakto kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par skulptūras tapšanas vēsturi.

Laikmets liedza K. Zemdegam pabeigt savu ieceri, bet tā atdzima astoņdesmitajos gados. 1982. gadā ar Talsu pilsētas izpildkomitejas palīdzību (priekšsēdētājs Andris Rasa) „Koklētāja” ģipša modelis no tēlnieka darbnīcas tika atvests uz Talsiem un novietots apvienības „Lauktehnika” izstāžu paviljonā (vadītājs Voldemārs Ozoliņš).

Novadnieku rosināts, 1988. gadā Talsu rajons saņēma Imanta Ziedoņa vadītā Latvijas Kultūras fonda atbalstu skulptūras izkalšanā akmenī un tās uzstādīšanai Sauleskalnā.

Gadu vēlāk no Dundagas mežiem tika atvests 70 tonnu smags paša K. Zemdega izraudzītais un atskaldītais akmens, kas pusgadsimtu gaidīja savu atdzimšanu tēlnieka iecerētajā „Koklētājā”. 1995. gadā tēlnieks Vilnis Titāns sāka pie tā darbu.

Nu akmens pārtapis par „Koklētāju” un atradis mājvietu vienā no deviņiem Talsu pakalniem – Ķēniņkalnā – un ar K. Zemdegas meitas Māras Zemdegas vārdiem atgādina: „Ja vairāk par dienišķās maizes kumosu mums rūp gara mantas, tad esam dzīvotspējīgi, jo, kamēr dzīvs gars, kultūra, dzīva ir pati tauta.” „Koklētājs” ir kļuvis par pieminekli ne tikai Latvijas brīvības cīnītājiem, bet arī mūsu gara brīvībai, astoņdesmito gadu tautas atmodai, šodienai.

Talsu pilsētas priekšgalā ir dome, priekšsēdētājs Visvaldis Radelis, vietnieks Aivars Lācarus un pārējie deputāti: Normunds Bajaruns, Gita Broka, Kārlis Dimitris, Aldis Japiņš, Rihards Kalniņš, Valdis Nemiers, Aivars Šķuburs, Elga Vērdiņa, Imants Ziediņš. Talsu pilsētas dome finansējusi pieminekļa vietas izveides darbus, bet rajona padome – pieminekļa un tā pamatnes kalšanu. Pieminekļa tapšanai tika organizēta arī ziedojumu vākšana. Līdzekļus atlicināja gan uzņēmumi un organizācijas, gan individuāli ziedotāji.

Kopš 1982. gada „Koklētāja” īstenošanā aktīvi piedalījušies toreizējā Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Anna Rasa.

1994. gadā rajona padome apstiprināja darbu organizācijas komisiju pieminekļa „Koklētājs” izveidei, kuras vadībā tas arī tapis. Komisija darbojās sekojošā sastāvā:

Juris Kokins – rajona padomes izpilddirektors, Gunārs Līdums – pilsētas domes izpilddirektors, Aivars Lācis – rajona galvenais arhitekts, Dzintra Eglīte – rajona kultūras nodaļas vadītāja, Imants Smildziņs – lauksaimniecības tehnikas muzeja „Kalēji” direktors, Leo Tomans – Talsu tautas nama administrators, Voldemārs Ozoliņš – bijušais apvienības „Lauktehnika” pārvaldnieks, Vilnis Titāns – mākslinieks – tēlnieks, Armands Melnalksnis – novadnieks, dzejnieks, Miervaldis Celmiņš – novadnieks, komponists.

Pieminekļa pamatnē iekalti V. Titāna ieteiktie vārdi „Latvijas saulei”. Pieminekļa apkārtnes labiekārtojuma projekta arhitekts A. Lācis, darbu izpildītājs – celtniecības uzņēmums „Talce” (direktors Imants Altenbergs), praktisko darbu vadītāji – Jānis Fedotors, Jānis Krūmiņš un Inta Metuzāle.”

Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus: „Visi uzskaitītie ļaudis ir pelnījuši pateicību. Bet te nav pierakstīti arī paradoksi, jo no Dundagas mežiem granīta akmens tika atvests ar padomju armijas tehniku un okupācijas armijas vietējās karaspēka daļas priekšniecības atbalstu.

Atceroties „Koklētāja” tapšanu, vēlos teikt, ka šis piemineklis bija gan Atmodas vienotības simbols, gan kā process. Jo talsenieki un novada ļaudis ziedoja savu naudu un visādi – gan ar darbiem, gan morāli – atbalstīja „Koklētāja” tapšanu. Tās ir lieliskas atmiņas, un tās vienojošās patriotiskās izjūtas manī ir dzīvas un palīdz grūtos brīžos. Varbūt kā kokles skaņas dvēselē…”

Ivonna Vicinska


16.11.2016